No 4. – 10. decembrim Rūjienas vidusskolas pārstāvji devās kārtējā ERASMUS+ projekta WAU (Water Around Us) braucienā pie draugiem Vācijā. Šoreiz mūs pārstāvēja pats direktors Vidars Zviedris, skolotāja Maruta Berga un pieci skolēni Hugo Prauliņš (8.b), Līga Balode (9.a), Matīss Builis (9.a), Kristaps Roķis (9.b) un Loreta Kaliksone (11.kl.).

Vācijā mums ir divas partnerskolas - Bergrainfeldas (Mittelschule Holderhecke Bergrheinfeld) un Vernekas (Balthasar-Neumann-Mittelschule Werneck) vidusskolas, kurās viesojāmies un kuru skolēni laipni uzņēma savās mājās mūsu bērnus. Bijām priecīgi satikt arī pārējos projekta dalībniekus no Īslandes, Somijas, Portugāles un Spānijas.

Tā kā šis ir projekta noslēguma gads, tad darba kārtībā nebija vairs tik daudz plānošanas, bet vairāk uzdevums bija vienoties par vēl atlikušajiem veicamajiem darbiem – mācību bukleta veidošanu ar informāciju par nozīmīgām ūdenskrātuvēm katrā valstī (šis darbiņš ir mūsu skolas pārziņā) un videomateriāla iesūtīšanu, kas būs noderīgs vizuāls uzskates līdzeklis mācību stundās (atbildīgā valsts – Spānija). Savukārt skolēniem mājas darbā bija uzdevums sagatavot prezentāciju par kādu nozīmīgu apkārtnes ūdenstilpni un par to pastāstīt pārējiem.

Lieki piebilst, ka šī ciemošanās bija ļoti īpaša arī tāpēc, ka visur valdīja jau īsts Ziemassvētku gars un noskaņa. Visās pilsētiņās darbojās Ziemassvētku tirdziņi, neskaitāmi stendi ar piparkūku virtenēm, karstvīnu un desiņām. Visās ielās un logos svētku simboli, un smaidīgi ļaudis rosījās ielās un veikalos. Arī skolas mūs sagaidīja svētku rotā, katrā klasē padomāts par īpašiem dekorējumiem, kas allaž izskatījās mīļi un sirsnīgi, jo bija pašu skolēnu rokām darināti.

 

Tā kā viens no šo projektu galvenajiem mērķiem ir dot iespēju skolēniem gūt jaunu pieredzi, iepazīt kaimiņvalstis un mācīties komunikācijas un socializācijas prasmes ar citu valstu vienaudžiem, tad lai vairāk stāsta mūsu skolēni.

Līga: Vācu meiteni, kas mani uzņēma, sauc Luisa. Man vācu skolā patika tas, ka viņi mājturības stundā gatavo ēdienu visa klase kopā sadaloties grupās. Tomēr skola nav tāda kā Latvijā. Es pabiju Bergrainfeldas skolā. Tur nav tik moderns apgaismojums, interaktīvās tāfeles. Arī skola ir vēsa, nav tik izremontēta. Jaunā skolas piebūve gan bija ļoti skaisti uzbūvēta. Lieliem stikla logiem, krāsaina un arī labākas klases ar projektoriem, tāfelēm. Man ļoti patika viņu skolas ‘guļamistaba’. Tā nebija telpa, kur runāties un spēlēt spēles, bet gan istaba ar matračiem un plediem, kur bija iespēja gulēt brīvajā laikā. Es biju Luisas klases stundā, kurā mēs visi iepazināmies, sasveicinājāmies un iepazīstinājām ar sevi, savu skolu un pilsētu.

 

Ģimene, kas mani uzņēma, bija ļoti jauka un draudzīga. Vecāki bija ļoti gādīgi. Parūpējās par labām brokastīm un pusdienu kārbiņu. Vienmēr apvaicājās, vai ir viss vajadzīgais līdzi, vai ir silti un jūtos labi. Manuprāt, man bija paveicies ar ģimeni.

Vienu dienu bija jāuzstājas ar savām prezentācijām. Mēs prezentējām un stāstījām par Rīgas jūras līci. Manuprāt, prezentācija izdevās, kā arī ieinteresēja citus. Man ļoti patika Portugāles skolēnu prezentācija par Atlantijas okeānu. Tajā bija daudz ieinteresējošas informācijas par okeāna dzīvniekiem un augiem. WAU projekta brauciens uz Vāciju bija ļoti interesants. Katru dienu bija kāda ekskursija un pasākums. Devāmies izbraucienos arī uz citām pilsētām, piemēram, uz Nirnbergu un Vircburgu. Šīs pilsētas bija ļoti skaistas. Skaista arhitektūra un katedrāles. Visvairāk man patika brauciens uz akvaparku Palm Beach un 3D minigolfs. Akvaparkā bija tik daudz dažādu nobraucienu, un tas bija aizraujoši. 3D minigolfs bija vēl kas nepieredzēts. Telpa bija neona krasās, un bija jāspēlē ar 3D brillēm. Sadalījāmies komandās pa 8 un, manuprāt, man bija lieliska komanda. Es, Hugo, Kristaps, Matīss un 4 vācu zēni. Bija tik jautri! Luisa bija parūpējusies, kā lieliski pavadīt brīvo laiku. Mēs devāmies arī uz pilsētas centru, Ziemassvētku tirdziņiem, kas Vācijā Ziemassvètku laikā ir ļoti populāri, devāmies uz dažādiem lielveikaliem un pastaigās. Iepazinu dažādas Vācijas baznīcas un katedrāles. Tās bija ļoti skaistas, mākslinieciskas. Es uzzināju, ka Švainfurtes simbols ir cūka, jo vāciski "schwein" ir "cūka".

 

Es citiem ieteiktu izmantot katru iespēju iepazīt pasauli. Tuvu vai tālu, bet vienmēr būs skaistas vietas un jauna informācija, draugi un labas atmiņas. Es šajā braucienā iepazinu cilvēkus no Somijas, Īslandes, Portugāles, Vācijas un Spānijas. Šobrīd joprojām sazinos ar draugiem no Vācijas, Somijas un Portugāles. Man ir prieks, ka bija šāda iespēja braukt uz Vāciju. Tā ir liela pieredze un labas atmiņas, kas paliks vienmēr.

Kristaps: Manu draugu, kurš mani uzņēma, sauca Kevins. Viņš bija no Vernekas skolas. Man patika tas, ka skola bija nesen rekonstruēta un tāpēc izskatījās kā pilnīgi jauna, un skolā bija baseins. Mēs bijām arī stundās. Likās, ka neko daudz neatšķīrās no mūsu stundām. Mani ģimenē uzņēma labi, ģimene ļoti labi mācēja runāt angliski. Man prezentācijā gāja labi. Es nezinu, vai citus ieinteresēja, tam es nepievērsu uzmanību, jo man bija liels uztraukums. Arī citi skolēni stāstīja par ūdenskrātuvēm, kas ir vistuvāk viņu dzīves vietām un ir nozīmīgas, piemēram, rūpniecībai vai atpūtai.

 

Arī ekskursijas bija labas, man patika akvaparks un bija ļoti laba diskotēka skolas baseinā. Visforšākais bija tas, ka man kaimiņos dzīvoja Matīss ar savu vācu ģimeni un mēs varējām visu ko kopā darīt.

Piekrītu, ka šādi braucieni ir noderīgi. Es citiem ieteiktu izmēģināt šādu iespēju, jo piedaloties projektā, var iegūt jaunus draugus un pieredzi, kā arī attīstīt angļu valodas prasmes.

Matīss: Es dzīvoju pie vācu drauga Fēliksa. Viņš mācās Vernekas skolā, kura ir ļoti moderna. Mēs bijām matemātikā un sportā. Matemātikā viņi mācījās to pašu, ko mēs, bet mācījās gadu vecākā klasē, sportā bija tas pats, kas mums. Stundas norisinājās tāpat kā mums, skolotāja pārbaudīja mājasdarbus un stāstīja tālāk par tēmu, bet dīvaini bija tas, ka noskan zvans un visi turpina mācīties. Secinājām, ka zvans nenozīmē stundas beigas. Stunda beidzās tad, kad skolotāja atļāva visiem doties prom.

 

Ģimenē mani uzņēma ļoti labi. Visi mācēja runāt angliski. Vislabāk no viņiem runāja tēvs.

Ar prezentāciju mums gāja labi, varējām tikai runāt mazliet skaļāk un iemācīties vairāk no galvas. Man šķiet, ka ieinteresējām arī citus cilvēkus, jo visi uzmanīgi klausījās, kad mēs stāstījām. Arī pārējie dalībnieki stāstīja par sev tuvāko, lielāko ūdenstilpni.

Mums bija daudz un dažādas aktivitātes, vienā vakarā mēs devāmies uz peldbaseinu, otrā spēlēt minigolfu.

Visa brauciena laikā man vislabāk patika pirmais vakars, jo tad mana un Kristapa ģimene pavadījām kopā laiku, bijām uz boulingu un Ziemassvētku tirdziņu.

Es uzzināju daudz ko par citu valstu lielākajām ūdenstilpnēm, kā arī dažus vārdus citās valodās. Es ieteiktu visiem piedalīties šādā projektā, jo ir iespēja braukt uz citām valstīm un nostiprināt savas angļu valodas zināšanas. Turklāt es iepazinos ar daudziem vienaudžiem no Vācijas, Spānijas, Portugāles un citām valstīm.

 

Loreta: Biju ļoti priecīga, ka man tika dota iespēja vēlreiz piedalīties Erasmus+ projektā WAU. Varēju satikt draugus, kas jau bija viesojušies šī projekta laikā Latvijā, un sadraudzējos ar ļoti daudziem citiem cilvēkiem. Ekskursijas un nodarbes dienas garumā bija ļoti interesantas un jautras, tikai domāju, ka mazliet par daudz, jo, atbraucot mājās, neko citu darīt negribēju, kā doties gulēt. Ģimene, kura mani uzņēma, bija fantastiska, nekā netrūka, visur, kur vajadzēja, aizveda un vienmēr darījām kaut ko interesantu. Prieks, ka darījām daudz ko kopā ar citu valstu skolēniem, nevis tikai savās grupiņās. Patika arī tas, ka vācu bērni bija izdomājuši sarīkot kopēju vakaru visiem, kas vēlas kopā paspēlēt spēles un vienkārši pasēdēt un parunāties. Kopumā bija ļoti jautri un es labprāt dotos atkal šāda veida projekta braucienā.

 

Hugo: Manu vācu draugu sauca Teo Frīdrihs (Theo Friedrich). Man vācu skola patika, jo tā bija ar gaišām, plašām telpām. Es piedalījos divās stundās – vēsturē un matemātikā. Stundu ilgums ir tāds pats kā Latvijā. Piedalījos 9. klases matemātikas stundā, kurā skolēni apguva mūsu 8. klases vielu. Vēstures stundā mācību vielu apguva, skatoties dokumentālo filmu.

Viesģimenē mani uzņēma draudzīgi. Ar Teo biju jau pazīstams, jo viņš dzīvoja manā ģimenē, kad projekta dalībnieki viesojās Latvijā. Ar Teo un viņa vecākiem bijām sazinājušies Skype. Ar viesģimeni vakariņojām vietējā kafejnīcā. Teo māsa katru dienu mums sagatavoja pusdienu kastītes līdzi ņemšanai uz skolu.

 

Vācijā bija mana pirmā publiskā prezentācija tik lielā auditorijā, un pirmā prezentācija angļu valodā. Secināju, ka nākamajā reizē jārunā skaļāk. Domāju, ka skolēnus ieinteresēja mūsu grupas prezentācija. Prezentācijās varēja iegūt informāciju par hobijiem, brīvā laika pavadīšanu ūdens tilpņu tuvumā, kā arī ūdeņos esošo floru un faunu. Vislabāk man patika Portugāles skolēnu prezentācija, kas sniedza ieskatu Atlantijas okeāna izmantošanā.

Projekta aktivitāšu laikā mēs devāmies uz akvaparku. Kopā mēs apskatījām Vircburgu un Švainfurti. Kopīgi mēs gatavojām cepumus un devāmies pastaigās. Vislabāk man patika atpūta akvaparkā. Tur es pa īstam sapratu, kādas iespējas dod ūdens izmantošana brīvā laika pavadīšanā.

 

Uzzināju to, ka Īslandē karstos geizeru ūdeņus izmanto māju apsildei. Geizeru ūdeņi tiek izmantoti baseina un akvaparka ūdens apsildei.

Es citiem ieteiktu cītīgāk mācīties angļu valodu, lai varētu brīvi komunicēt ar citu valstu skolēniem, kā arī iesaistīties projekta aktivitātēs, lai būtu iespēja redzēt citas valstis un tikties ar citu valstu skolēniem.

Skolotāja Maruta: Bez visa augšminētā jāatzīmē, ka visi kopā vēl iepazināmies ar Vircburgu, kurai cauri vijas Mainas upe, vērojām slūžu operatorus viņu darbā, kad jāizlaiž kravas baržas cauri slūžām augšup vai lejupceļā pa Mainas upi. Devāmies izbraucienā pa Mainas upi ar kruīza kuģi Alte Liebe (Vecā Mīla), kura laikā varējām tikai sapņot un nojaust, cik skaists šāds brauciens varētu būt vasarā. Apmeklējām arī vides izglītības centru Reičelshofā (Reichelshof), kurā bija mini zoodārzs ar kamieļiem, aitām, kazām, ēzelīšiem, dažādiem putniem un zivju akvāriju ar tipiskajām Mainas upes iemītniecēm. Klausījāmies stāstus par plīvurpūci un zvirbuļvanagu, un to, cik šīs sugas ir apdraudētas.

 

Un tad jau pienāca atvadu pasākums Švainfurtes ledus hallē, kur pēc jautras slidošanas (vai dažam labam spānim - pēc mēģinājumiem iemācīties slidot) un pat dažu triku demonstrēšanas, bija jāsaka draugiem uzredzēšanos un jāsola ne tikai sarakstīties, bet, iespējams, arī satikties kādā no nākamām tikšanās reizēm.

Paldies mūsu skolas Erasmus+ projekta darba koordinatorei skolotājai Andai Deksnei par šo iespēju piedalīties projekta braucienos un paplašināt savu zināšanu loku.

Projekta ”Water Around Us” nākamais pieturas punkts - Īslande 2017. gada martā.

 

                                                                                                                                                                                                          Visu dalībnieku vārdā skolotāja Maruta Berga