Jauno mācību gadu uzsākot, pirmklasnieku ģimenēm parasti piedāvāju doties pārgājienā, kura maršruts vijas tepat gar mūsu Rūjas krastiem un tajā galvenais akcents ir saliedējošas spēles, aktivitātes. Arī šogad pārgājiens tika organizēts Tēva dienas noskaņās. Satikšanās laiks: 9.septembris pl. 18.00. Satikšanās vieta: Rūjienas pilsētas stadions. Vispirms kopā vienojāmies, ka dosimies arī ciemos pie dabas un tāpēc solījām, ka centīsimies sajust dabas “pieskārienu” un tai pāri nedarīsim. Tālāk izlozējām grupas, kuras dalībnieki kopā devās meklēt ( pēc kartes) sešus punktus, kuros vajadzēja kopā visiem ( gan bērniem, gan vecākiem) veikt kādu konkrētu uzdevumu. Pirmais pieturas punkts “Vienošanās”, kad visiem komandas dalībniekiem, nostājoties vingrošanas aplī, kopā bija jāveic noteikta distance nevienu nepazaudējot. Tālāk komanda devās meklēt “Domāšanas” punktu, kur viņus sagaidīja Pūce ar dažādiem interesantiem pārbaudījumiem. Maršruts turpinājās jau Izstāžu zāles virzienā. Lai izpildītu trešās pieturas uzdevumus, bija jāizmanto kāda no maņām: tauste, oža, jo ar aizsietām acīm vajadzēja noteikt, kas atrodas dažādos trauciņos. Tikai veicot vēl “tuneli”, komanda varēja doties uz nākošo kontrolpunktu. Ceturtais uzdevums atkal pārbaudījums komandas saliedētībai, jo uz slēpēm jāveic noteikts ceļa posms turp un atpakaļ. Noteikumi stingri: ja kāds komandas dalībnieks pakrīt, tad jāsāk “slēpošana” no jauna. Patīkami bija vērot, ka komanda kopā skaitīja “labo”, “kreiso”, lai veiksmīgi tiktu uz priekšu. Pārgājiens turpinājās, pārejot pāri laipām ( ievērojot drošības un arī uzvedības noteikumus), kur “Lidināšanas” stacijā tika lidināti šķīvīši. Mest un noķert izrādījās nemaz nav tik vienkārši. Te līdzēja arī tēvu praktiskie padomi. Kopīgs foto un komanda varēja doties uz pēdējo staciju “Segošana”. Atkal komandas pārbaudījums – vispirms nostājas visa komanda uz segas un tad uzdevums – nenokāpjot no segas, to apgriezt otrādi. Kur nu arī te bez vecāku padomiem! Zaļajā klasē vēl pakavējāmies pie ugunskura, cepām līdzi paņemtās desiņas, cienājāmies ar dažādiem gardumiem. Neaizmirsām pateikt paldies tiem vecākiem, kuri palīdzēja pārgājiena veiksmīgā norisē, vadot kādu no stacijām un parūpējoties par mājīgumu pie ugunskura. Pateicība Mārtiņa, Edija, Beātes un Ketrīnas  tētiem. Tāpat arī Rūda, Enijas un Dārtas mammām. Lai mums vēl daudz kopīgu interesantu pasākumu!

1.a klases audzinātāja Silva

Atvadas no Mazās skolas

25.maija vakarā Rūjienas vidusskolas Mazās skolas Aktu zāle, pavasara smaržas pildīta, svinīgi sagaida 3.klases skolēnus un viņu vecākus. Zālē dzirdami skanīgi bērnu smiekli un redzamas priecīgas vecāku sejas, jo tieši šovakar 3.klašu skolēni atvadās no savas pirmās skolas - Mazās skolas, kur iemācīti pirmie burti, pirmās zilbes, pirmās notis un pirmie skaitļi, kurus apgūt 3 gadu garumā palīdzēja klases audzinātājas: Silva Liepiņa un Inese Krūmiņa.

Patiess prieks un laimes dzirkstele mirdzēja vecāku acīs, vērojot savus nu jau “lielos” bērnus. Cik ātri paskrien bērnība, nodomāja ne viens vien vecāks, noraušot prieka un lepnuma vēstnesi – mazu asariņu - no vaiga.

Audzinātājas, kuras vienmēr ir bijušas atsaucīgas, atbildīgas un inteliģentas, katru rītu sagaidījušas bērnus ar gaišu un mīlestības pilnu acu skatienu, kas palīdzējis bērniem justies gaidītiem un nākt uz skolu ar patiku, ir iedvesmojušas un palīdzējušas attīstīties mazajiem talantiem. Jūsu darbs ir tik ļoti nozīmīgs. Paldies, ka to darāt!

Audzinātājas Silva un Inese, novēlēja skolēniem būt laimīgiem: “Laimīgu sagadīšanos neviens nevar ietekmēt, bet laimīgu attieksmi pret dzīvi gan”.

Patiess gandarījums pārņem skolotājus, kad skolēni dalās pārdomās par saviem iespaidiem, kas gūti Mazajā skolā. Tās ir pirmās ekskursijas, pirmie klases vakari, pirmās veiksmes un arī pirmās blēņas, pirmie pulciņi un pirmās sacensības. Mazā skola ir sākums lielajai dzīvei. Pirmais lielais kalns ir pārvarēts, bet vēl citi- augstāki kalni priekšā.

Atvadoties no Mazās skolas, Rūjienas vidusskolas administrācija 3.klases skolēniem novēl:

• no Sprīdīša: “Ticību savai rītdienai, kas balstīta šodienas darbā!”
• No Vēja mātes: “Atcerieties –  laba griba arī nav peļama. Ejiet pasaulē un mācieties izturēt!”
• No Meža mātes: “Kas dots, to glabājiet un neniciniet mazumiņa!”
• No Vecā vīriņa: “Turiet sirdi kā daiļu trauciņu. Nekad neaizmirstiet savus mīļos! Lai izdodas atrast Laimīgo zemi un nepazaudēt to!”

Neatkarīgi no tā, vai no tevis gaida labu vai negaida – dari labu. Neatkarīgi no tā, vai kāds cits redz, ka tu dari ko labu – dari labu, neatkarīgi no tā, vai tev samaksās par tavu labo – dari labu. Dari labu un nejautā vai kāds to novērtēs. Padari pasauli kaut mazliet labāku caur sevi – lūk, kas ir panākumi. Viena no skaistākajām lietām dzīvē ir iespēja redzēt kādu citu smaidām un zināt, ka tu esi iemesls šim smaidam. Sapņojiet lielus sapņus un tie noteikti piepildīsies, novērtējiet tos, kuri ir blakus – visvairāk savus vecākus, tuviniekus un skolotājus.

Direktores vietniece audzināšanas darbā

Aiga Siliņa

Pārgājiens Ipiķu mežos kopā ar skolēniem no Turcijas

26.05.2022.

2022.gada 26.maijs -  ceturtdienas rīts, laiks bija apmācies un nedaudz smidzināja, bet tas neatturēja 6.klases skolēnus un skolotājas tikties ar 6 skolēniem un 2 skolotājiem no Turcijas projekta “Atpakaļ pie dabas” (Back to the nature”) ietvaros, lai dotos aizraujošā un izzinošā pārgājienā pa Ipiķu mežiem.

Mārtiņš Līdums, Mežzinātnes institūta „Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža pētīšanas stacijas direktors, bija mūsu pārgājiena vadītājs.

Lai pārgājiena laikā dzirdētā informācija par dažādiem meža veidiem  un darbībām mežā labāk paliktu atmiņā, veicām uzdevumus, piemēram, aprēķinājām, cik koku ir vienā hektārā meža, skaitījām kokiem gadus, meklējām vērtīgos meža struktūras elementus. Uzdevumu izpildē iesaistījām  arī skolēnus no Turcijas. Uzdevumi tika pildīti komandās, kuras tika sadalītas pārgājiena sākumā katram skolēnam izvelkot attiecīgas krāsas lapiņu.

Pārgājiena laikā pabijām izcirtumā, jaunaudzē, vidēja vecuma mežā un pieaugušā mežā. Redzējām dažādu dzīvnieku atstātās ‘pēdas’. Kāds pirmo reizi redzēja alņa spalvas, ko tas bija atstājis pēc kasīšanās pret koku.

Pārgājiena laikā arī plogojām – pastaigas laikā vācām mežā atrastos atkritumus, kas bija diezgan lielā daudzumā.

Pārgājiena laikā arī laikapstākļi uzlabojās un mums bija pacilāts noskaņojums,ka varam apvienot tik jauku pastaigu ar jaunas informācijas ieguvi.

Kārtējos reizi arī apstiprinājās sen zināmais: nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs! Pārgājiena sākumā bija jābrien iekšā pieaugušā mežā un, lai tur nokļūtu, bija jālec pāri grāvim vai jāiet  pār nogāzušos koku. Daži no skolēniem, kuri izvēlējas lēkt pāri grāvim, tajā nedaudz tomēr ielēca, saslapinot savus apavus,kas turpmākajā pārgājiena laikā radīja nelielu diskomfortu. Galvenais – lai kājas būtu siltas!

Brīžus, ko pavadījām, staigājot no viena meža uz otru, piepildījām ar priecīgām čalām. Mācījām 10  latviešu vārdus turku skolēniem, un viņi mācīja tos pašus 10 vārdus mums turku valodā. Vislabāk atmiņā palicis vārds  “kuş”,kas turku valodā nozīmē ‘putns’, bet mums kuš ir kuš. Par šo pasmaidīja arī skolēni un skolotāji no Turcijas. Iemācījāmies arī šādus vārdus: debess -gökyüzü, akmens – kaynak, mežs – orman, sēne – mantar, ceļš – yol, ūdens – su, lapa – sayfa, draugi – arkadaş.

Pārgājiena beigās ieradāmies atpūtas vietā pie vecās Ipiķu skolas, kur baudījām gardas desiņas, saldējumu un sulas un kopā pārrunājām savas izjūtas un sajūtas pēc pārgājiena.

Tad visi noguruši, bet priecīgi devāmies atpakaļ uz Rūjienu - kāds devās uz skolas rīkoto pavasara koncertu kā skatītājs vai dalībnieks, kāds devās vēl nūjot vairākus kilometrus, kāds baudīt gardo ēdienu Salacas krastos un kāds vienkārši atpūsties.

Paldies visiem iesaistītajiem par tik aktīvo un priekpilno pasākumu. Atkārtosim?!

Ko mēs iemācījāmies?

Kā skaitīt gadus kokiem,kā skaitīt kokus pa hektāriem,kāda ir neskartā daba mežos.

Kas mums izdevās labi?

Mums labi izdevās visai komandai komunicēt.

Ieteikumi,ierosinājumi?

Nākamreiz noteikti jāiet ātrāk.

(Estere, Amanda,Kristofers, Roberts B, Kate M., Gustavs M., Bursin – skolniece no Turcijas, Ernests, Raivo, Regnārs)

Ko mēs iemācījāmies?

Cik kvalitatīva un skaista ir daba.

Kas mums izdevās labi?

Viss.

Ieteikumi,ierosinājumi?

Nedrīkst atstāt savu komandu!

(Elans, Ance,Zane,Sintija, grupas pieaugušais- Ances mamma Līga)

Ko mēs iemācījāmies?

Mēs iemācījāmies skaitīt koka vecumu,skaitot rieviņas.Mēs iemācījāmies būt aktīviem.

Kas mums izdevās labi?

Viss izdevās labi, bet bija grūti komandas biedriem ar skolnieci no Turcijas – Zaynepu. Bija grūtāk sadarboties arī ar diviem citiem komandas dalībniekiem.

Ieteikumi,ierosinājumi?

Ietieiktu atrast laikam pareizās drēbes, lai būtu ērti un nejustos neērti.

(Zaynep, Dita, Aleksis,Edgars,Ksenija,Olivers)

Ko mēs iemācījāmies?

Skaitīt koka gadus.

Kas mums izdevās labi?

Sadarbība.

Ieteikumi,ierosinājumi?

Paņemt vairāk desiņas, kečupu!

Vilkt gumijas zābakus.

(Elizabete,Patrīcija, Marta,Markuss S.,Eduards M.,Rihards L.,Roberts Z.,Hatice – skolniece no Turcijas)

Ko mēs iemācījāmies?

Kā mežs veidojas un kā par to rūpēties.

Kas mums izdevās labi?

Fotografēšanās uzdevumi.

Ieteikumi,ierosinājumi?

Vēl šādi pasākumi ar viesskolēniem.

(Dans, Eduards S.,Rodrigo, Rihards M.,Mikus G.,Kārlis, Paula un Sūmuyue – skolniece no Turcijas. )

Ko mēs iemācījāmies?

Labāk sadarboties.

Kas mums izdevās labi?

Skaitīt, cik koku ir vienā hektārā meža.

Ieteikumi,ierosinājumi?

Nav.

(Markuss M.,Emīls,Gustavs S.,Rainers,)

Teksts un foto : 6.klases audzinātājas Arta un Ilga