Teju, teju noslēgsies otrais gads, kurš Rūjienas vidusskolai rit zem sadarbības zīmes ar 6 valstu 7 skolām programmas Erasmus+ projekta „Water around us” ietvaros. Projektā piedalās Latvijas, Portugāles, Spānijas, Somijas, Islandes un 2 Vācijas skolas, kuras sadarbībā veic darbu jauniešu izglītošanā par tēmu „Ūdens apkārt mums”. Aprīļa sākumā, tuvojoties dzirkstošajam pavasarim Latvijā, dalībvalstu skolu grupas devās uz saulaino, nedaudz arī lietaino Spāniju, lai burtiskā nozīmē baudītu ūdeni visapkārt mums, piedzīvojot vienu no pēdējā laika lietainākajām pirmdienām Spānijas dienvidos, Andalūzijas pilsētā Jerez de la Frontera.
Pirmais, ko svētdienas pēcpusdienā, ielidojot 25. lielākajā Spānijas pilsētā Jeres de la Frontera, varēja just, ir apelsīnu koku reibinošā ziedu smarža. Taču ne uz ilgu laiku. Pirmdienas rītā, uzsākot „Ūdens nedēļu” („Water week”), Spānijas skolas I.E.S. La Granja projekta koordinators Jose kā iederīgu daļu programmā bija iekļāvis lietu, kas, noskalojot apelsīnu ziedus, izkliedēja arī to smaržu. Tas gan netraucēja uzsākt plānotos projekta darbus – iepazīt skolas piedāvātās izglītības iespējas (skola piedāvā apgūt ne tikai pamatizglītību, bet arī daudzveidīgus arodus – kino un mediji, medicīna, farmācija, būvniecība un dārzkopība) un gatavoties nedēļas svarīgākajai daļai – skolu eksperimentiem. Projekta izvirzītais mērķis – kopīgi dažādu valstu skolēniem un skolotājiem iepazīt ūdeni tā visdažādākajās izpausmēs un veidos, salīdzinot kā tēma par ūdeni tiek mācīta dažādu valstu mācību programmās – īstenojams izvirzot un sturkturējot veicamos uzdevumus mērķa sasniegšanai. Izcilā komadas darbā jau paveikts daudz – apkopojot un izvēloties labākās skolēnu uzņemtās fotogrāfijas ar ūdeni dažādās formās, dāžādās pasaules vietās, izveidots kalendārs 2016. gadam, tapusi grāmata „Vai Tu zināji, ka...?” („Did you know that...?”) apkopojot sakāmvārdus, parunas un teikas par ūdeni Latvijā, Portugālē, Spānijā, Somijā, Islandē un Vācijā, to visu paspilgtinot ar skolēnu veidotām ilustrācijām. Kā arī vērtīgās grāmatās apkopota eksperimentu tapšanas gaita un rezultāti.
Lai gan projekta mērķa īstenošanai un uzdevumu uzstādīšanai trešajam projekta gadam (2016./2017.m.g.) tika veltīts daudz laika, netrūka iespēju iepazīt Andalūzijas reģiona kultūru, tradīcijas, arhitektūru. Tradīcija un kultūras izpausme, ar kuru ļoti lepojas Jerezas iedzīvotāji, ir vērienīgā Andalūzijas zirgu jāšanas mākslas skola „Real escuela de arte ecuestre”, kurā arī mums bija iespēja vērot dažu no 120 skolas Andalūzijas zirgu priekšnesumiem. Brīnišķīgi saulaina diena tika pavadīta Andalūzijas galvaspilsētā Seviljā, apskatīti pilsētas lepnumi – Spāņu laukums (Plaza de Espana) un lielākā katedrāle Spānijā (trešā lielākā Eiropā) - Seviljas katedrāle. Dabas atšķirības vērojām, dodoties 5 km garā kalnā kāpšanas pastaigā Benamahomā.
„Spānijas pilsētā Jerez de la Frontera ļoti labi pavadīju nedēļu, iepazīstot daudz cilvēku no dažādām valstīm, apstaigājot skolu un apskatot pašu pilsētu, kamēr mani uzņēma ļoti jauka ģimene, kas mani jau uzreiz pēc ielidošanas veda pie vēl citiem radiem, kas mani uzcienāja ar dažādiem spāņu ēdieniem, tajā skaitā ar gliemežiem, kurus intereses pēc pagaršoju. Kā arī bija iespēja pagaršot citronu, tikko noplūktu no paša citronkoka,” saka Elīna Zariņa (8.a klases skolniece), kura ir apmierināta ar projekta ietvaros piedzīvoto.
„Pilnīgi noteikti nenožēloju, ka piedalījos šajā projektā. Tas bija īsts piedzīvojums, kurā ieguvu ļoti daudz jaunus draugus un redzēju dažādas skaistas vietas. Šajā projekta nedēļā vislabāk man patika pastaiga pa Sevilju, jo tajā varēja redzēt ļoti skaistas vēsturiskas vietas, kuras es vienmēr atcerēšos. Seviljā apskatījām katedrāli, man ļoti patika skats, kas pavērās no katedrāles torņa,” par laiku, kas pavadīts Spānijā, saka Krista Kauce (7.b klases skolniece). Krista saka: „Interesanti, ka skola no ārpuses ir norobežota ar sētu. Tas man likās mazliet jocīgi, jo bērni ārā no skolas tiek tikai pēc stundām. Vēl ievēroju, ka bērni Spānijā ir ļoti skaļi un runīgi, tas mani mazliet izbrīnīja – liels troksnis un neliels haoss.”
Sāra Meirēna (8.b klases skolniece) ievēroja: „ Laiks Spānijā ir ļoti mainīgs, pa dienu ir ļoti karsts (ap +25 grādiem), taču vakari, naktis un rīti ir vēsi. Pilsētās aug daudz palmu, citronkoku un apelsīnkoku, taču iedzīvotāji no šiem kokiem, kas aug ceļmalās, augļus neēd, jo tie ir skābi un negaršīgi.” Kā lielāko ieguvumu Sāra uzsver: „Iepzinos ar ļoti draudzīgiem un vienkārši brīnišķīgiem jauniešiem, ar kuriem kontaktus uzturu vēl joprojām un nekad viņus neaizmirsīšu. Atvadījāmies ar asarām acīs, jo sapratām, ka šādu kolektīvu, šos visus cilvēkus, iespējams, vairs nekad mūžā nesatiksim. Nekad nenožēlošu, ka piedalījos šajā Erasmus+ projektā.”
Palmas, kas neaug podiņos un gliemežnīcas no Atlantijas okeāna, reizē ziedoši un gatavus augļus ražojoši apelsīnkoki, šaurās vecpilsētu ieliņas, kuras pieskandina karstasinīgo spāņu izteiksmīgā valoda. To visu izzinoši izglītojošajā braucienā Spānijā piedzīvoja Rūjienas vidusskolas skolotājas Zane Melngaile un Guna Kūla, skolnieces Elīna Zariņa, Sāra Meirēna un Krista Kauce.
Piedzīvotajā dalījās Zane Melngaile