2014./2015.m.g.

 

Globe ir vides izglītības projekts, kurā iesaistījušās skolas no visas pasaules (pašlaik projektā skolas no 115 valstīm). Arī Rūjienas vidusskola.

Šogad no 3.-6. augustam šī projekta Igaunijas koordinatori organizēja starptautisku ekspedīciju skolēniem, kurā tika uzaicinātas skolu komandas no Ukrainas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Somijas un Igaunijas. Latviju pārstāvēja Rūjienas vidusskolas komanda – Zanda Marta Bāliņa, Sabīne Plauka, Aldis Jānis Pivars, Krista Šillere, Krista Strode, Līga Balode, Liāna Svīķe un Klāvs Kristiāns Sproģis. Ekspedīciju atbalstīja ASV vēstniecība Igaunijā un Igaunijas Izglītības ministrija. Ekspedīcija tika veltīta GLOBE projekta 20 gadu pastāvēšanai, tāpēc bija ieradušies viesi – Tony Murphy - Globe projekta direktors (ASV), Travis Andersens – projekta koordinators (ASV), Brian Campbell – NASA (ASV), Bara Semerakova – GLOBE Eiropas reģiona koordinatore (Čehija), kuri runāja ar skolēniem, stāstīja par savu darbu, par satelītu pētījumiem, iesaistījās kopā ar skolēniem un skolotājiem visās aktivitātēs.

Ekspedīcija notika skaistā vietā Nelijarvē – vietā, kur ir skaists mežs un brīnišķīgi ezeri. Pie viena no ezeriem (Purgatsi) bija mūsu nometnes atrašanās vieta. Dienas pagāja nemanot, jo organizatori bija parūpējušies par ļoti daudz un daudzveidīgām aktivitātēm – lekcijas mijās ar praktiskajiem pētījumiem dabā, protokolu aizpildīšanu, GLOBE spēlēm, zvaigžņu vērošanu, lomu spēlēm, un vēl taču jāpaspēj iepazīties ar jauniem draugiem un izpeldēties!

5. augustā visi dalībnieki tika iesaistīti īstā ekspedīcijā – nelielās grupās visiem bija jāveic kāds uzdevums tuvējā apkārtnē – jāizpēta augu daudzveidība dažādu ezeru tuvumā, jāsalīdzina vairāku ezeru ūdens kvalitāte, jāveic augsnes analīzes dažādās vietās, utml. Mēs ar Klāvu bijām grupā, kura devās pētīt dažādus parametrus (ūdens līmeni, augsnes sastāvu, augus, koku augstumus, u.c.) vietā, kur mežs pamazām pārtop purvā.

Interesantas bija arī GLOBE spēles, kurās GLOBE pētījumu elementi tika iekļauti saistošos uzdevumos, piem., noteiktā laikā jāpagatavo šķīdums ar pēc iespējas zemāku pH vērtību, izmantojot vien to, kas atrodams apkārt, jānosaka dažādi koki pēc lapām, jāsamazina mitrums pudelē, izmantojot sāli un rīsus, jātēlo satelīts un uztvērējs un jāzīmē kartes, jāatrod nezināmi punkti pēc dotām koordinātēm, u.c.

Ekspedīcija bija lieliska iespēja skolēniem pārbaudīt un novērtēt savas valodu zināšanas – pamatā sarunvaloda bija angļu, bet ar ukraiņu un krievu skolēniem varēja sazināties arī krievu valodā. Kā paši skolēni teica, jau otrās dienas beigās sākuši domāt angliski un brīžiem telefonsarunās ar vecākiem arī gribējies runāt angliski J.

Pēc 4 piepildītām dienām bijām noguruši, bet pilni emocijām, iespaidiem, jaunām idejām pētījumiem.

 

skolotāja Anda Deksne

 

Savos iespaidos dalās paši skolēni:

Klāvs:

Es iepazinu daudz jaunus draugus no dažādām valstīm, bija interesanti ar viņiem sarunāties, it īpaši ar lietuviešiem, jo viņi bija jautri. Tur bija ari jaukas meitenes, viena man uzdāvināja aproci. Nometnes beigās mēs safotografējām meiteņu vārdus, lai varētu vēlāk uzaicināt sociālajos tīklos.

Globe nometnes vides pētīšana bija interesanta, it īpaši, kad devāmies uz purvu, jo tur bija interesantas nodarbes, piemēram, koku augstuma mērīšana, ūdens temperatūras un pH līmeņa noteikšana. Patika, ka pusdienas mēs ēdām turpat purvā un beigās par labu darbu mūs atalgoja ar peldi „purva baseinā” (akacī). Vēl man ļoti patika daudzas prezentācijas, jo varēju iegūt daudz jaunas informācijas.

 

Sabīne:

No 3.-6. augustam es piedalījos GLOBE nometnē, un tās bija četras ļoti interesanta dienas. Es uzzināju daudz ko jaunu par zvaigznēm, par atmosfēru un vēl par daudz lietām mums apkārt. Man ļoti patika vakars, kurā mēs mācījāmies cittautiešu dejas un spēles. Vēl interesants uzdevums bija izdomāt un izveidot priekšnesumu - dokumentālo filmu ar savu komandu par tēmu „Globe 20 gadi” un to parādīt pārējiem nometnes dalībniekiem.

Nometnes laikā es iepazinos ar jauniešiem no dažādām valstīm. Es iepazinu meitenes no Somijas, Oonu, Salliu un Janetti. Viņas bija ļoti draudzīgas un jaukas. Vēl es sapazinos ar vienu puisi Elijasu, kurš bija no Lietuvas. Man šī nometne patika, un es ar prieku braukšu uz nākamajām GLOBE nometnēm.

Zanda:

Man ļoti patika GLOBE nometnē. Es iepazinu daudz labu draugu, piemēram, ļoti jauku meiteni Eliis, Uku, Anni un Kristīnu no Igaunijas, Oonu no Somijas, Elijasu no Lietuvas, u. c. Vienīgais, kas man kopumā nepatika, bija tas, ka bija ļoti daudz igauņu un pārsvarā viņi savā starpā sarunājās igauniski. Tas gan ir saprotams, es laikam darītu tāpat, ja būtu latviešu vairākums. Labi, ka laika gaitā igauņi sāka runāt arī angliski. Nometne bija izdevusies, un, ja piedāvās, arī nākošgad es obligāti braukšu!

 

Krista Strode:

Nometnē es iemācījos daudz jaunu lietu par dabu - augsni, mākoņiem, atmosfēru. Uzzināju, kā izmērīt ūdens caur redzamību ar Seki disku, pH līmeni, skābekļa, nitrātu un citu vielu daudzumu ūdenī. Bija arī ekspedīcija mežā, kurā bija jāpielieto šīs zināšanas. Bija arī astronomijas vakars, kad tumsā pētījām zvaigznes un aplūkojām Mēnesi ar teleskopu.

Vislabākais bija tas, ka ieguvām daudz jaunu draugu no citām valstīm un visu brīvo laiku pavadījām sarunās vai izklaidējoties kopā ar viņiem. Braucot prom bija ļoti skumji. Bet mēs nometnes laikā apmainījāmies kontaktiem un nu katru dienu sarakstāmies vai sarunājamies caur skype.

 

Liāna:

Šī gada GLOBE nometne bija izdevusies. Es ieguvu jaunas zināšanas, kuras man var palīdzēt mācībās. Nometnē bija jāsadalās grupās. Grupā, kurā es tiku, bija pārsvarā igauņi, bija grūti ar viņiem sadarboties, jo viņi runāja igauniski savā starpā. Ar grupu iemācījāmies kā var noteikt augsnes skābumu un cik dažādu tārpu un kukaiņu ir augsnē.

Es ieguvu arī daudzus draugus no citām valstīm. Varēju komunicēt gan angļu, gan krievu valodā. Šie draugi paliks atmiņā. Bija prieks piedalīties šajā nometnē.

 

Krista Šillere:

Man nometne Igaunijā patika, jo varēja iepazīt jaunus draugus un uzzināt daudz ko jaunu. Ļoti jauki bija tas, ka blakus hostelim bija ezers, lai atvēsinātos no karstās dienas. Man ļoti patika, ka katram nometnes dalībniekam bija vienots krekliņš, zīmīte ar savu vārdu un blociņš ar pildspalvu, lai varētu pierakstīt lietas, par ko stāstīja lekcijās un nodarbībās.

Darbs grupās bija sarežģīts, jo grupā bija jāstrādā arī ar citu valstu bērniem. Daudziem tas sagādāja grūtības, arī man. Nometne bija paredzēta angļu valodā, bet mūsu grupā runāja igauniski. Protams, mēs neklusējām un pateicām, lai runā angliski. Darbs grupās izvērtās interesants, un tas ļoti palīdzēja sadraudzēties. Mēs visi bijām vienoti un ļoti atraktīvi.

Manuprāt, šī nometne bija ļoti labi saplānota un bija padomāts pat par mazāko sīkumu.

Paldies visiem, kas rīkoja un organizēja šo nometni, kā arī paldies mūsu skolotājai Andai par pacietību un izturību!

 

Aldis:

Es piedalījos Globe projekta nometnē, kura notika Igaunijā Nelijarvē. Nometnē piedalījās skolnieki no sešām dažādām valstīm Latvijas, Lietuvas, Somijas, Krievijas, Igaunijas un Ukrainas. mēs tur mācījāmies, kā pildīt Globe projekta protokolus, ieguvām informāciju par satelītu SMAP, Globe vēsturi un daudz ko citu. Globe nometnes dalībnieki vairākās grupās devās ievākt datus tuvējā apkaimē. Mēs satikām jaunus cilvēkus un ar dažiem arī sadraudzējāmies. Vēl mums notika Globe spēles, tajās mēs pildījām dažādus interesantus uzdevumus saistībā ar Globe.

 

FOTOGALERIJA

6. – 12. jūlijs - XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – nedēļa, kas daudzu sirdīs paliks neaizmirstama. Tie ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kuri notiek reizi piecos gados. Raits dienas ritms, intensīvi mēģinājumi, pārmaiņas sadzīves apstākļos un, ko jo vairāk izjuta jaunākie svētku dalībnieki, prombūtne no mīļajām mājām. Un tomēr, tas viss bija tā vērts – skaisto svētku prieka emocijas pēc katra veiksmīgā koncerta pārņēma ikvienu bērnu un jaunieti, kas apliecina - senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un godā turētas.

Jau 6. jūlija pēcpusdienā Rīgas Avotu pamatskolā ieradās Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestris (par to, kā orķestrim veicies svētku laikā, lasīt …), vakarā -  Jeru pamatskolas un 4 Rūjienas vidusskolas tautisko deju kolektīvi un  7. jūlija rītā pievienojās arī Rūjienas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Denči” un mazākie svētku dalībnieki  - PII „Vārpiņa” dejotāji. Nedaudz vēlāk, 8. jūlija vakarā, svētku koordinatori skolā uzņēma arī zēnu un meiteņu kori, un arī rūjienieši sevi atzīmēja teju 37400 dalībnieku vidū. Uzreiz pēc tam, kad istaba (mācību kabinets) iekārtota, jāsteidz uz pirmajiem mēģinājumiem, apzinīgi un cītīgi strādājot pie tā, lai grandiozie svētku koncerti – deju lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt” un svētku noslēgums „Manā dziesmā Tu” – izdotos.

Spēka un enerģijas netrūka ne darbam, ne izklaidei, katru dienu skolēni saņēma pilnvērtīgas valsts finansētas brokastis, pusdienas un vakariņas. Mēģinājumu dienās tika piedzīvoti mainīgi laikapstākļi – te saulīte un pat karstums, te lietus un drēgns laiks. Šajās dienās noderēja svētku atbalstītāju dāvinātās cepures un maisiņi, kur līdzpaņemt ūdeni (kas arī bija bezmaksas). Lai arī svētku organizatori visu bija izplānojuši līdz mazākajām niansēm, ir lietas, ko nevar paredzēt... Tostarp koncerta „Manā dziesmā Tu” ģenerālmēģinājumā notikušo, kad vairākiem simtiem svētku dalībnieku bija nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, tostarp arī mūsu kora dalībniekiem, un līdz ar to vēlāk atceltais svētku gājiens, kurā tomēr pēc brīvprātības principa Rūjienas novads tika daļēji pārstāvēts, apliecinot, ka dziesmu un deju svētku tradīcija ir stipra, tā vieno un spēcina tautu.

Vislielākais paldies Rūjienas novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu ceļā uz svētkiem, paldies par neatlaidīgo dabu kolektīvu vadītājiem – pūtēju orķestra vadītājam Gvido Brenčevam, koru diriģentei Dignai Gailītei, tautisko deju kolektīvu vadītājai Ilzei Lippei. Paldies pedagogiem un vecākiem, kuri bija klāt svētku nedēļā Rīgā – Vidaram Zviedrim, Antrai Slokai, Lindai Dimitrei, Guntai Kalniņai, Gatim Burvim, Jurim Vītiņam, Sannijai Kalniņai, Ligijai Brikmanei, Kaivai Pēčai, Ivetai Kalekaurei, Līgai Stupelei, Maritai Kukemilkai, Inai Plaukai, Everitai Romanovskai, Sanitai Miškai. Un mīļš paldies palīgiem, kas Rūjienā sarūpēja svētku gājiena noformējumu dalībniekiem – Rasmai un Valdim Laubertiem, Sarmītei Jasānei, Ligitai Gailei, Agnesei Inesei Pakalnei, Silvai Liepiņai un Neldai Jaunzemei.

Uz tikšanos jau pavisam drīz - Rūjienas pilsētas svētkos!

Sapņo un dari – Tu vari!

Zane Melngaile

 

2015. gads ir volejbola 120 jubilejas gads. Tas mūs iedvesmoja sarīkot volejbola turnīru Rūjienas vidusskolā, kas norisinājās aprīlī un maijā. Bija pieteikušās 12  komandas. Turnīrs neiztika bez pārdzīvojumiem un fantastiska prieka mirkļiem, uzvarot sīvos konkurentus. Tomēr izrādījās, ka spēcīgākā komanda bija skolotāju komanda ''JUPITERI''. Pateicamies visiem dalībniekiem un ceram uz vēl lielāku atsaucību nākamajā gadā!

Liels paldies turnīra atbalstītājiem  SIA ''Liepkalni'' un AS ''Rūjienas saldējums''. Savējo atbalsts ir ļoti svarīgs.

Enija Loreina Treimane,
skolēnu pašpārvaldes izglītības jomas pārstāve


GALERIJA

 

Ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš esam ieradušies Japānā. Higašikava nav liela pilsēta, bet tā ir ļoti skaista, arī daba ir brīnišķīga, un mēs katru rītu, mostoties un  paveroties pa logu, redzam kalnu grēdas.

Lidojums uz šejieni bija ilgs un nogurdinošs, visiem bija liels satraukums, jo nezinājām, kas mūs sagaida. Jau pirmajā vakarā pēc ielidošanas mēs sākām dzīvot viesģimenēs. Laiks, ko pavadījām viesģimenēs, bija aizraujošs, jo varējām izbaudīt to, kāda ir dzīve īstās japāņu ģimenēs. Kopā ar viesģimenēm gatavojām japāņu tradicionālos ēdienus un devāmies ekskursijās uz pilsētām, kas atrodas netālu no Higašikavas.

Šajās laikā esam paspējuši iepazīt apkārtni, nobaudīt daudzus tradicionālos ēdienus, kā arī esam uzsākuši mācības skolā, kur apgūstam japāņu valodu. Kad atbraucām, šķita, ka japāņu valodu nespēsim iemācīties, taču, iepazīstoties ar japāņu valodas īpatnībām, sapratām, ka ar gribasspēku un pacietību visu varēsim panākt, lai arī mācības nav vieglas. Mācības mums notiek katru darba dienu no 8:30 – 12:30. Pašlaik jau mākam dažus vārdus un frāzes japāņu valodā.

Piedalījāmies Higašikavas vidusskolas sporta spēlēs. Kopā ar japāņu skolēniem piedalījāmies viņu tradicionālajās sporta aktivitātēs. Mums par pārsteigumu, pārspējām pagājušā gada latviešu skolēnu rekordu lēkšanā ar auklu, kas bija 8, mēs pārlēcām 13 reizes. Virves vilkšanā piekāpāmies japāņu jauniešiem.

Brīvajā laikā atpūšamies kādā no skaistajiem Higašikavas parkiem vai braukājam pa Higašikavas ielām, kā arī pildām uzdotos mājasdarbus.

Esam sapratuši, ka Japānas kultūra un tradīcijas ļoti atšķiras no latviešu kultūras un tradīcijām. Laiks ir paskrējis nemanot, liekas, ka tikai vakar atbraucām, taču jau drīz mums nāksies atvadīties no visiem.

Esam ļoti laimīgi, ka mums ir dota iespēja šeit būt.

Elīza, Zanda, Alise, Jānis

Fotogrāfijā no kreisās: Kristas kolēģe Ogami, Krista Bogdanova, Zanda Laura Šķiņķe, Alise Lenša, Elīza Ērgle, Jānis Berkolds.

Skola kā ceļš.  Kā ceļš, kas nekad nebeidzas. Ja esi uzsācis braucienu, tad atliek vien izvēlēties virzienu, kurā doties.. Un pat tad, ja šķiet, ka tas ievedis strupceļā, nekas vēl nav beidzies…

Šopavasar vienā savas skolas dzīves ceļa  starppieturā - „Pēdējais zvans” - 15. maija pēcpusdienā satikās Rūjienas vidusskolas 9. un 12. klašu skolēni un viņu klases audzinātājas – Līga Āboltiņā Žīgure, Agnese Inese Pakalne un Līga Stupele. Apzinoties, ka šie ir svētki, kas iezīmē robežšķirtni starp ikdienas darbu, mācību stundām un valsts pārbaudījumu un eksāmenu laiku, kurā tik ļoti nepieciešama būs izturība, zināšanas, neatlaidība, gribasspēks un veiksme, skolēni vēl steidza teikt sirsnīgus pateicības un jaunu apsolījumu vārdus  klases audzinātājām, skolotājiem un skolasbiedriem.

Ja divpadsmitie kādu posmu no lielā dzīves ceļa ar sasniegumiem mācību darbā, ar dziesmu un deju, ar sabiedriskajām aktivitātēm, arī ar kādu nedarbu veikuši, devītie šo labo darbu sarakstu vēl spēs papildināt; kā saka Skolēnu pašpārvaldes prezidente Amanda Anna Bērziņa: „Pirms skatieties, kas notiek citur, apjēdziet, cik daudz laba ir tepat Rūjienas vidusskolā – starptautiski projekti, sadraudzība ar Higašikavu (Japāna), vides mācību ekspedīcijas, daudzas citas unikālas iespējas.”

Vēlot veiksmi gaidāmajos pārbaudījumos un rosinot izbaudīt katru mums sniegto dienu, angļu valodas skolotāja Maruta Berga topošos absolventus sveica ar vārdiem: „Yesterday's the past, tomorrow's the future, but today is a gift. That's why it's called the present.”

 

Skaistu šo dāvanu – šodienu – vēlot,
Rūjienas vidusskolas direktora vietniece
Zane Melngaile

GALERIJA